Imanta-Lielupe

Vakar pagadījās uzņemt arī dažas bildes. Kaut kā jēdzīgi mēģināšu viņas iesaistīt “stāstījumā”.

Tātad ap 12:00 biju Imantā. Tālāk bija jādodas Babītes stacijas virzienā. Pēc interesantu šōrtkatu meklēšanas, visas kājas jau bija dubļos. Tad gan nožēloju, ka nebiju kerzus uzvilkusi, bet, well, tad jau bija par vēlu. No Beberbeķu autobusa pieturas iešana jau kļuva patīkamāka. Nekādi dubļi, veloceliņš.

Tālāk jau bija Babīte. Būtībā pašā Babītē (tai daļā, kas sliedēm pa kreisi) neko īsi nevajadzēja, bet tāpat tika izmests līkums.

Bildes no Babītes dzelzceļa stacijas.

Pie pašas stacijas atradās diezgan frīkains grausts, kurš, kā vēlāk izrādījās, bija apdzīvots. Mūsdienās ne ar ko nepārsteigt. 

  Šī bilde tapat jau dodoties prom no Babītes. 

Tālāk seko, šķiet, viens no garākajiem ceļa posmiem Babīte - Priedaine. Varbūt vēlāk bija vēl kaut kādi garāki posmi, bet tad jau bija pustumsa un citi apsvērumi, kas traucēja orientēties laikā, telpā un attālumos.

Lielāko daļu ceļa, pa labi varēja redzēt šāda veida skatu. Kaut kas purvains, kaut kas zaļš, kaut kas zāle, kaut kas koki.

  Šeit skats uz to, kas atradās pa kreisi - visu laiku dzelzceļa uzbērums, visu laiku sliedes, visu laiku vadi. 

Tad jau kaut kā laiks bija aizskrējis un Priedaine bija klāt. Tur nekas īpaši ģeniāls nebija redzams. Tā kā vajadzēja tikt pāri Lielupei, bet pa dzelzceļa tiltu to nevarēja izdarīt, nācās iet cauri Priedainei, lai tiktu līdz šosejai un attiecīgi - tiltam.

Šeit tilts pār Lielupi. Pulkstens tā apmēram 15:30. Tas nozīmē, ka iets jau apmēram 3 ar pusi stundas. Kājas vēl neprotestē.

  Un kā tad bez krāsainajām trubām. Jeb Līvu akvaparks no random leņķa. 

  Apmēram ap šo laiku jau bija jūtams, ka sāk manāmi krēslot, bet līdz Lielupes ietekai jūrā vēl 6 km. Pa Vikingu ielu ļoti ilgi ejot, tika ieraudzīts joprojām neatpazīts apsargāts objekts, kuram caur mežu nācās iet apkārt, lai varētu atkal tikt klāt Lielupei. Lieki piebilst, ka tad pulkstenis rādīja jau apmēram 17 un tas attiecīgi nozīmē - tumsa. Tad nu nācās brist kaut kur random cauri zariem un peļķēm un, kā izrādījās, arī purvājiem, jo kājas bija slapjas (cmon, kāpēc es neuzvilku kerzus ;(). Pat tapa viena jocīga bilde. Iphone un bez zibspuldzes. Tas tikai tāpēc, lai izskatītos dikti biedējoši un tā. 

  Tad nu pēc tādas kārtigas izbrišanās beidzot atkal var tikt klāt Lielupei. Atkal būs viena tumša bilde ar ainavu no Lielupes. Nu, vispār acis mazliet jāsasprindzina, lai saprastu, bet man pat patīk tā bilde. 

Tālāk sākas ceļš līdz jūrai, precīzāk, Lielupes ietekai jūrā. Debesīs var redzēt, kur atrodas Rīga, vai vismaz Bolderāja. Viss tāds oranžīgs Ziemeļaustrumu virzienā.

Un te divas bildes no jūras. Zibspuldze īpaši tālu neķēra, bet vismaz var redzēt gliemežvākus, visādus netīrumus, ūdeni, smiltis un pat kaut kādu rozā atkritumu ūdenī. Īsta jūra!

  Un tā lēnā garā iešana gar jūru turpinājās apmēram 2 km līdz tika atrasta 35.līnijas izeja uz jūru. Un tādā pat veidā vēl apmēram 3 km tika noieti, lai nokļūtu līdz dzelzceļa stacijai. Nokļūstot stacijā pulkstenis rādīja 18:20. Tātad kļuvu veselīgāka par 6:20h pastaigu. Vēl dažas random bildes stacijā un došanās prom. 

  Un tā es beidzot nokļuvu līdz jūrai. Turklāt pie Lielupes jūras vēl nebija gadījies būt. Patīkama pastaiga un piedzīvojums. 

  /  Permalink  /