Kapos viss pa vecam

Šodien atklāju velosezonu. Un joprojām labākais veloceliņš ir kapos. Stundas laikā manīju 5 cilvēkus, lai gan diez vai daudzi tur varētu apgrozīties ap 7 vakarā. Gūgle spītīgi klusē par Jaunciema kapu platību. Tik daudzi jau rakti un tik daudzus vēl raks. Bet tur tāds patīkams miers. Putniņi čivina, bet citādi klusums. Vienmēr visjocīgākā sajūta ir bijusi braukājoties pa bezpiederīgo/nezināmo mirušo kapu daļu. Rindām zālē ieaugušu plāksnīšu - dažās ir iekalts vārds un uzvārds, dažas rotā īss un kodolīgs “Nezināms”, citām vēl pat nav plāksnītes, tikai numurēti kociņi. Tajā galā reti var manīt kādu krustu vai pieminekli. Un tad arī paliek visskumjāk, jo mēs taču visi kaut kad mirsim vai nu anonīmi vai ar vai bez piederīgajiem, bet jāguļ jau kaut kur tur būs. Un tādos vakaros tad liekas, ka “nē, mani lūdzams nerociet, kapos gulēt būs garlaicīgi un vientuļi, labāk sadedziniet un izkaisiet kaut kur jūrā, kur vienmēr apkārt priecīgi cilvēki, tad arī man būs priecīgāk”.

Šī gan nav mana bilde, kāds cits pacenties, lai varētu parādīt, kur īsti biju.

Tad nu sāku no kartes apakšas, kur sanāk smuks kantains stūris uz kapu vidu vērsts. Tad mazliet pa labi un taisni augšā līdz aplim pašā kartes augšmalā. Tad no turienes līdz aplim, kas pa kreisi. Tur gar sētu arī ir tie zināmie un nezināmie. Un tur arī sākas viens ļoti garš un gluds ceļš līdz aplim, kas atrodas kartes augšējā labajā stūrī.

Šis ir tas garais un gludais ceļš. Izskaidrojiet man, kāpēc kapos vajag tik labu ceļu? Taču nejau priekš manis vienas to kāds ir taisījis.

Te jau ir pagājis kāds laiciņš un esmu pie kartes labās puses apļa. Šeit gan asfalts pagaidām nevienu nav interesējis, bet ar gadiem gan jau arī tur uzklās, bet arī grants ir gluda.

  Pa ceļam vēl atklāju, kur nokļūst nevajadzīgie pieminekļi un salauztās kapu apmales. 

  Priedes jau liecināja par vakaru.  

  Visu ceļu šaubījos, vai vajag fotografēt pašus kapus. Nu jau par vēlu. Man gan labāk patīk vecie kapi, kur daudz priežu un viss liekas omulīgāks. Jaunie ir pārāk klaji, laikam priedes aizņemot pārāk daudz vietas, kur varētu kādu aprakt. 

Citā reizē gribētu vairāk pabraukāt pa kapu labo pusi. Tur esot ebreju un sociālās aprūpes centra “Ezerkrasti” kapi, ja pareizi atceros, arī bērnu kapi. Interesanti pieminekļus apskatīt.

Patiesībā jau skumji, bet tā ir otrā interesantākā vieta Jaunciemā uzreiz pēc ezera. Un gandrīz nekas cits mums vairs te arī nav. Ak jā, šodien atklāju, ka mēs te esam apmēram2688. Nebiju gaidījusi, ka tik daudz.