Pavasaris

Totāli pavasarīgas brīvdienas. Piektdiena gan nelutināja ar superjauku laiku, bet tas nebija šķērslis padzīvoties pa Midnight Jam. Pilnīgi noteikti bija tā vērts.

Sestdiena solīja nejauku laiku, bet tāpat saņēmāmies doties Ziemeļ-Jūrmalas virzienā. Izkāpām Inčupē. Daudz sliežu, klusums un pavasaris gaisā. Apciemojām Balto kāpu un ar kājām tipinājām Saulkrastu virzienā. Nespēju apslāpēt savu karuseļu vājību, tāpēc arī šeit Saulkrastu karuseļbilde.

Kad jau bijām nonākuši līdz Saulkrastu dzelzceļa stacijai, sapratām, ka laiks ir pārāk skaists, lai tā vienkārši pulksten sešos brauktu atpakaļ uz Rīgu. Izlēmām, ka iesim ar kājām uz Skulti. Laiks bija daudz. Gandrīz trīs stundas lai aizietu un paspētu uz pēdējo vilcienu. Ķīšupes stacijā gan viena tantiņa biedēja mūs, ka tas esot baisi tālu un būsim tur labi ja pēc tumsas. Challenge accepted.

"Ceļš" gan nebija tas pateicīgākais iešanai. Pārsvarā dzelzceļa uzbēruma akmeņi. Bet tāpat pamanījāmies vēl paspēlēties ar monētām uz vilcienu slidēm. Tāpēc man tagad ir saplacināts viensantīmnieks. Pirms Skultes pagadījās arī dzelzceļa tilts, kurā, protams, vajadzēja uzrāpties.

Un tad jau bijām galā. Vienmēr biju iedomājusies, ka Skulte ir tāda normāla pilsēta, ja jau tas skaitās dzelzceļa maršruta galapunkts. Jā, protams... Ierodamies 40 minūtes pirms mūsu vilciena atiešanas - stacija slēgta, tuvumā vien divas mājas. Visapkārt vieni vienīgi lauki un klajumi. Tā arī vilcienā iekāpām divatā. Ja Google nemelo, kopā nosoļoti vismaz 15km. Kājas izkustinātas un patīkams nogurums.

Svētdiena kā jau svētdiena. Mierīga. Pirmais šašliks un pirmais ugunskurs šogad skaistā vietā. Dārziņos ar skatu uz dambi. Lai gan visa smirdu pēc dūmiem, tāpat prieks, jo tā taču pa lielam smaržo arī vasara.