Beidzot par citronkokiem un apelsīnkokiem

Kā vienmēr viss ar nokavēšanos, bet 2 dienas nav tik daudz. Pamēģināju es tikt pie jauniem citron un apelsīnkociņiem, bet īpašas cerības uz to nelieku, jo dažas bioloģijai tuvāk stāvošas personas mēģināja mani pārliecināt, ka tāpat tur nekas neizaugs. Un kas par to, ka neizaugs? Es vismaz mēģināju!

Viss sākās ar to, ka pirms vairāk nekā nedēļas es tiku pie citrona un apelsīna, ko biju paredzējusi kā papildinājumu Ziemassvētku dāvanai (kā redzam, nekāds papildinājums nesanāca, jo tas viss joprojām atrodas virtuvē uz galda).

Tā kā nevienam nepatīk smērēt rokas, tad tika atrasts vientuļš gumijas cimds, lai varētu rakties pa zemi. 

  Tālāk notika došanās ārā tumsā, lai ar kabatas lukturīti atrastu zemi, kur varētu kaut ko iesēt. Zeme gan bija sasalusi un tā, bet dabūju tik, cik vajadzēja. Un jā, tā ir saldējuma kaste, jo man mājās nestāv kaudze ar puķu podiem, ja nu kādreiz sagribās kaut ko iesēt. Vēl var redzēt kādu rudens lapu. Romaņķika. 

  Tas pats cimds, kad jau esmu izrakusies pa zemi un atstājusi zemi mazliet izkust. 

  Kamēr zeme kausējas - jātiek pie sēklām. Viss sākās skaisti un krāsaini - nomizoju gan apelsīnu, gan citronu. 

  Tagad sākas interesantākā daļa, jo ir jāapēd gan citrons, gan apelsīns, lai tiktu pie sēklām. Tā kā ēdienu es nemēdzu ārā mest tikai tāpēc, ka tā gribās, jātiek vaļā arī no vesela citrona. Sadalīju gan citronu, gan apelsīnu mazākās daļās tā, lai pēc katra citrona gabala varētu pa virsu apēst apelsīna gabalu. 

  Kad viss bija apēsts, varēju novērtēt sēklu bilanci. Šķīvja labajā pusē - citrona sēklas, šķīvja kreisajā pusē - apelsīnu sēklas. Tātad šogad mums apelsīnu koku nebūs. Atstāju šķīvi uz galda, kamēr zeme kūst, dodos padarīt kaut ko citu neko. Pievēršam uzmanību tam, ka uz šķīvja atrodas 7 sēklas. 

  Pēc apmēram stundas esmu atgriezusies apņēmības pilna sēt un stādīt, un rakt, un liet, un ko tik vēl ne. Un tad es atklāju, ka uz galda vairs neatrodas ne šķīvis, ne sēklas, ne vispār kaut kas cits. Kāds bija pacenties visu novākt un izmest ārā. Tad nu tas pats cimds noderēja, lai rakātos bioatkritumos un lasītu kopā izmestās sēklas. Izglābu piecas. 

  Ap to laiku arī zeme ir izkususi un zemē caurumi izurbināti un viss rozā un pūkaini. Saliekam sēklas zemē. 

  Aizberam ciet caurumus un novācam vecās lapas (lai cik arī skaisti viņas tur neizskatītos), aplejam un ceram uz brīnumu (uz kuru man ieteica necerēt). 

Tā noslēdzās manas bioloģiskās izvirtības. Pagaidām kaste stāv uz palodzes, neteikšu, ka izskatās cerīgi. Bet nu reizēm jau galvenais ir process. Kamēr tur nekas nesāks pūt, tikmēr ārā nemetīšu. Nav jau pirmais brīnums, ko izdevies paveikt. Bet par pārējiem brīnumiem citreiz pastāstīšu.

Un vēl es izlēmu, ka katru dienu būs pa bildei. Ar kaut ko, kas varētu simbolizēt attiecīgo dienu. Tas gan nenozīme, ka es viņas publicēšu katru dienu (nē nu ideja jau nebūtu slikta, bet es sevi pārāk labi pazīstu), bet nu ik pa laikam gan šis tas parādīsies.

  /  Permalink  /