Gads tuvojas beigām

un joprojām nekādas pārmaiņas. Ir apņēmība aizdoties uz Sužiem un JPF, bet vienmēr kaut kā sanāk atlikt. Tagad tulīt arī sesija un tā. Varbūt uz sesijas beigām. Kas to lai zina. Šodien braucu mājās un skatījos - papīrfabrikai jau jumts iebrucis. Vai arī aizpūsts. Nezinu. Viss tur pamazām drūp un brūk, negribētos ierasties tad, kad tur nekā vairs nav pāri palicis. Pirms dažiem gadiem tur vēl varēja palasīt darba žurnālus no 89’-90’ gada. Domāju, ka no tiem jau vairs arī nekas nav pāri palicis, jo kāds viņus bija izvilcis zem klajas debess un nu jā. Par gāzmaskām arī nezinu - vienu radošiem nolūkiem pati biju nospērusi, it kā palika vēl dažas karājoties. Labi, nav ko analizēt, jāiet un jāskatās.

Varbūt gaidāt Ziemassvētku bildes. Ja tā, nāksies jūs apbēdināt, jo neko ievērības cienīgu neradīju. Bet šito mazo nezvēru gan nevaru neparādīt. Acis spīd aiz mīlestības līdz brīdim, kad sajūti zobus savos pirkstu galos.

  /  Permalink  /